Arodslimību ārsts Latvijāobligātā veselības pārbaude, kas to apmaksā un cik bieži

Arodslimību ārsts izvērtē, vai cilvēka veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam, un savlaicīgi atklāj veselības traucējumus, ko rada darba vides ietekme.

• Veic obligātās veselības pārbaudes
• Novērtē kaitīgo darba vides faktoru ietekmi
• Diagnosticē un ārstē arodslimības
• Sniedz slēdzienu par veselības stāvokļa atbilstību amatam
• Nozīmē papildu izmeklējumus un speciālistu konsultācijas, ja tas nepieciešams

Rīgas veselības centrs norāda, ka obligātās veselības pārbaudes mērķis ir nodarbinātā veselības aizsardzība, lai arodslimību ārsts pēc iespējas agrāk atklātu iespējamos veselības traucējumus, ko rada darba vides ietekme, un varētu uzsākt to savlaicīgu ārstēšanu.

Šīs divas pārbaudes bieži jauc, taču tām ir atšķirīgs mērķis.

• MērķisPārbaude pēc MK noteikumiem Nr. 219: Darba ņēmēja veselības aizsardzībaPārbaude, kurai vajadzīga veidlapa Nr. 027/u: Sabiedrības veselības aizsardzība
• KamPārbaude pēc MK noteikumiem Nr. 219: Darbiniekiem, kuru veselību var ietekmēt kaitīgie darba vides faktori un īpaši darba apstākļiPārbaude, kurai vajadzīga veidlapa Nr. 027/u: Darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai
• Kas veicPārbaude pēc MK noteikumiem Nr. 219: Arodslimību ārstsPārbaude, kurai vajadzīga veidlapa Nr. 027/u: Attiecīgā kārtībā noteikti speciālisti
• SarunvalodāPārbaude pēc MK noteikumiem Nr. 219: Obligātā veselības pārbaude jeb OVPPārbaude, kurai vajadzīga veidlapa Nr. 027/u: Medicīniskā jeb sanitārā grāmatiņa

Publiskajos avotos norādīts, ka kaitīgo darba vides faktoru saraksts Ministru kabineta noteikumu Nr. 219 1. pielikumā ietver ķīmiskos, bioloģiskos, fizikālos un psihoemocionālos faktorus un ka tas ir tik plašs, ka praksē grūti iedomāties darba vidi, kurā pārbaudes nebūtu jāveic. Regulāra pārbaude nepieciešama ne tikai fiziska darba veicējiem, bet arī biroja darbiniekiem.

Kurš apmaksā. Publiskajos avotos norādīts, ka obligāto veselības pārbaudi apmaksā darba devējs, izņemot gadījumus, ja pretendents ir apzināti sniedzis nepatiesu informāciju.

Cik bieži. Pārbaužu biežumu nosaka darba devējs vai darba drošības speciālists, kas ir kompetents izvērtēt katras darbības jomas riskus. Publiskajos avotos kā piemēri minēti biroja darbinieki, kuriem pārbaudes parasti ir reizi 3 gados, un citās sfērās strādājošie, kuriem tās ir katru gadu.

Kas ko dara. Darba devējs vai uzņēmuma darba drošības speciālists nosaka, cik bieži un kad jāveic izmeklējumi, un izsniedz nosūtījumu, bet darbinieka pienākums ir noteiktā termiņā šīs pārbaudes veikt. Noteikumu izpildi kontrolē Valsts darba inspekcija.

• Sešus gadus ilgas medicīnas studijas un ārsta grāds (RSU vai Latvijas Universitāte).
• Rezidentūra arodveselības un arodslimību jomā.
• Sertifikāts ir spēkā 5 gadus. Resertifikācijai vajadzīgi 250 tālākizglītības punkti un maksa 48,38 EUR.
• Reģistrācija Ārstniecības personu reģistrā jāatjauno ik pēc 5 gadiem.

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca norāda, ka uz obligāto veselības pārbaudi jāņem līdzi:

• Divi aizpildīti obligātās veselības pārbaudes kartes eksemplāri, ko izsniedz darba devējs atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 219 3. pielikumam.
• Medicīnisko izmeklējumu rezultāti, kas veikti pēdējo sešu mēnešu laikā, ja tādi ir pieejami.

Veselības centru apvienība skaidro kāršu apriti: darba devējs noformē kartes divos eksemplāros, uzskaitot darba vides riska novērtējumā konstatētos kaitīgos faktorus un īpašos darba apstākļus. Viena karte paliek pie ārsta, otru darbinieks nodod darba devējam.

Publiskajos avotos uzsvērts, ka ārstam nav tiesību veikt labojumus tajā kartes sadaļā, ko sagatavojis darba devējs. Ja kartē norādītie riska faktori neatbilst faktiskajam darbam, tas jārisina ar darba devēju.

• Arodslimību ārsts izvaicā personu un noskaidro tās veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam, kā arī izvērtē un aizpilda aptaujas veidlapu par veselības stāvokli.
• Slēdzienu ārsts var sniegt tikai pēc tam, kad ir izmeklējis nodarbināto, un, ja nepieciešams, papildus pieprasījis un izvērtējis laboratoriskos izmeklējumus un ārstu speciālistu apskates.
• Tas, kādi izmeklējumi un kuru speciālistu apskates vajadzīgas, atkarīgs gan no paša darbinieka veselības stāvokļa, gan no tā, kādiem kaitīgajiem darba vides faktoriem viņš pakļauts.
• Nepieciešamos izmeklējumus pamatā nosaka Ministru kabineta noteikumu Nr. 219 1. pielikums.
• Rezultātā ārsts sniedz slēdzienu par veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam.

Obligātā veselības pārbaude ir manipulāciju kopums, un tās cena atkarīga no veselībai kaitīgajiem darba vides faktoriem. Šo pārbaudi apmaksā darba devējs.

• Obligātā veselības pārbaude, sākot noCena EUR: 32,50Avots: VCA
• Biroja darbinieks, darbs ar datoruCena EUR: no 32,50Avots: VCA
• Noliktavas darbinieksCena EUR: no 57,50Avots: VCA
• Ražošanas darbinieksCena EUR: no 69,50Avots: VCA

Veselības centru apvienība norāda, ka cenas atkarīgas no veselībai kaitīgajiem darba vides faktoriem, tāpēc konkrētā summa jānoskaidro iestādē.

Nozares organizācija ir biedrība "Latvijas Arodslimību ārstu biedrība", reģ. Nr. 40008018072, juridiskā adrese Dzirciema iela 16, Rīga, LV-1007, kontaktpersona Ilze Feldberga, arodslimibas.lv.

Sertifikātus izsniedz Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padome. Ārstniecības jomu uzrauga Veselības inspekcija, bet obligāto veselības pārbaužu noteikumu izpildi kontrolē Valsts darba inspekcija.

Ja rodas šaubas par ārstniecības iestādē saņemtā pakalpojuma kvalitāti, vispirms vērsieties pie iestādes vadības. Ja tas problēmu neatrisina, iesniegumu iesniedz Veselības inspekcijai ne vēlāk kā divu gadu laikā no tiesību aizskāruma dienas, un to izskata 30 dienu laikā, sarežģītos gadījumos līdz četriem mēnešiem. Kārtība ir aprakstīta Veselības inspekcijas lapā.

Ja jautājums ir par darba devēja pienākumu nodrošināt pārbaudes, jāvēršas Valsts darba inspekcijā.