Psihoterapeits un psihologs Latvijā
kurš ir kurš, cik maksā, ko sedz valsts
- Sertifikātu pārbaude: Ārstniecības personu reģistrs (atveras jaunā logā)
- Profesionālā organizācija: Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācija (atveras jaunā logā)
- Pamanījāt novecojušu informāciju? Ziņojiet mums
Psihoterapeits palīdz ar ilgstošu trauksmi, zaudējuma pārdzīvošanu, attiecību grūtībām un pašvērtējuma jautājumiem regulārās sarunās. Temps un tēmas izvēlas pats pacients.
Konsultācija notiek video zvanā, tāpēc tā ir vienlīdz pieejama Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Jūrmalā, Ventspilī un Rēzeknē - no Rīgas līdz mazākajam pagastam. Nav svarīgi, vai dzīvo galvaspilsētā vai attālā lauku novadā - attālums vairs nenosaka, cik ātri var tikt pie ārsta.
Šajā jomā vēl nav apstiprinātu ārstu.
Mēs pārbaudām katru sertifikātu ar roku, tāpēc saraksts papildinās pakāpeniski. Izvēlieties citu specialitāti vai sāciet ar ģimenes ārstu.
Zināmi speciālisti Latvijā
Klīniskie un veselības psihologi: Gunita Skaldere-Darmudasa; Ieva Melāne; Inese Jokste; Irina Pelše; Jekaterina Vintere; Kristīne Karlsone; Sandra Feldmane; Vita Važa.
Psihologi: Ance Mestere; Anna Čerņavska; Arta Andermane; Daiga Daize; Elga Zēģele; Emīls Ūdris; Ginta Jansone; Inga Supe; Iveta Brence; Iveta Kapustina; Jeļena Silkina; Katrīna Dzene; Kristīne Putniņa; Laila Birkhāne; Laura Kovaļenko; Laura Pētersone; Linda Astašova; Lāsma Lapiņa; Marija Morozova; Marija Musatova; Poļina Klimenko; Renāte Ločmele; Sofija Saulīte; Sofija Seņiva; Veronika Vedeņejeva; Zane Jankovska.
Saraksts ir daļējs. Latvijā praktizējošos psihologus var atrast Latvijas psihologu reģistrā, bet psihoterapijas speciālistus profesionālo organizāciju reģistros.
Kad zvanīt 113, nevis pierakstīties
- Ja cilvēks apdraud savu vai citu dzīvību.
- Ja stāvoklis strauji pasliktinās un cilvēks nespēj sevi aprūpēt.
- Ja ir smaga reakcija uz medikamentiem.
- Ja ir aizdomas par saindēšanos.
Krīzes situācijā, kas nav dzīvībai bīstama, var zvanīt uz krīzes tālruni 116 123, bet bērni un pusaudži uz uzticības tālruni 116111. Psihoterapija ir plānveida ārstēšana, un tā neaizstāj neatliekamo palīdzību.
Kurš ir kurš
- Ārsts psihoterapeitsIzglītība: Ārsta diploms un rezidentūra psihoterapijāMedikamenti un diagnozes: Var izrakstīt medikamentus un noteikt medicīniskas diagnozesKur reģistrēts: Ārstniecības personu reģistrā
- Psihoterapijas speciālistsIzglītība: Psihoterapijas apmācība bez ārsta izglītībasMedikamenti un diagnozes: Neizraksta medikamentus, nenosaka medicīniskas diagnozesKur reģistrēts: Profesionālo organizāciju reģistros
- Klīniskais un veselības psihologsIzglītība: Augstākā izglītība psiholoģijāMedikamenti un diagnozes: Neizraksta medikamentusKur reģistrēts: Psihologu reģistrā
- PsihiatrsIzglītība: Ārsta diploms un rezidentūra psihiatrijāMedikamenti un diagnozes: Diagnosticē un ārstē, tostarp ar medikamentiemKur reģistrēts: Ārstniecības personu reģistrā
Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācija norāda, ka psihoterapijas speciālists bez ārsta izglītības palīdz risināt emocionālās un attiecību problēmas ar sarunu terapiju un citām atbalsta tehnikām, bet neizraksta medikamentus un nenodarbojas ar medicīnisku diagnožu noteikšanu.
Valsts apmaksātās 10 vizītes
Kopš 2020. gada Latvijā pieejama valsts apmaksāta psiholoģiskā un psihoterapeitiskā palīdzība.
| Solis | Kas notiek |
|---|---|
| 1. Nosūtījums | Jāvēršas pie ģimenes ārsta, psihiatra vai bērniem pie bērnu psihiatra, kurš pēc algoritma izvērtē sūdzības un atbilstošas diagnozes gadījumā izsniedz nosūtījumu |
| 2. Speciālista izvēle | Programmas ietvaros konsultācijas sniedz klīniskie un veselības psihologi vai klīniskie un veselības psihologi ar tālākizglītību psihoterapijā |
| 3. Pieraksts | Notiek portālā rindapiearsta.lv, sadaļā "Pakalpojums" meklējot psihologu vai psihoterapeitu |
| 4. Apjoms | Vienam pacientam paredzētas līdz 10 valsts apmaksātām konsultācijām |
Programma attiecas uz noteiktām diagnozēm: depresiju, ar stresu saistītiem traucējumiem, neirotiskā spektra traucējumiem, ēšanas traucējumiem, kā arī uzvedības un emocionāliem traucējumiem, kas sākušies bērnībā un pusaudža vecumā.
Svarīgi: Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācija norāda, ka pašlaik ārsti psihoterapeiti nav līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu, taču valsts apmaksātajā sistēmā ir pieejami psihoterapijas speciālisti bez ārsta izglītības. Tāpēc, vēršoties pie ārsta psihoterapeita ar cerību saņemt valsts apmaksātu psihoterapiju, var saņemt atteikumu.
Latvijas Pašvaldību savienības materiālā par valsts apmaksātajām psihologa konsultācijām minēts, ka pakalpojumu sniedz 63 speciālisti: 45 klīniskie un veselības psihologi, 17 klīniskie un veselības psihologi ar tālākizglītību psihoterapijā un viens ārsts psihoterapeits.
Terminu skaidrojums
- Psihoterapija
- sistemātiska ārstēšana, ko veic sertificēti speciālisti, atšķirībā no vienreizēja psiholoģiskā atbalsta krīzē.
- Klīniskais un veselības psihologs
- psihologs ar specializāciju, kas var strādāt valsts apmaksātajā programmā.
- Tālākizglītība psihoterapijā
- papildu apmācība, kas psihologam ļauj strādāt kā psihoterapijas speciālistam.
- Psihoterapijas virziens
- konkrēta pieeja, piemēram, kognitīvi biheiviorālā, psihodinamiskā vai sistēmiskā terapija.
- Superviija
- pieredzējuša kolēģa vadīta speciālista darba izvērtēšana, kas ir daļa no profesionālajām prasībām.
- Algoritms
- nozares speciālistu izstrādāta kārtība, pēc kuras ģimenes ārsts izvērtē, vai izsniegt nosūtījumu.
- Psihologu reģistrs
- reģistrs, kurā atrodami Latvijā praktizējošie psihologi.
- Rindapiearsta.lv
- portāls, kurā pierakstās uz valsts apmaksātajām konsultācijām.
Kā Latvijā kļūst par ārstu psihoterapeitu
Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācija norāda šādas prasības:
- Ārsta diploms un reģistrācija Ārstniecības personu reģistrā.
- Pabeigta rezidentūras apmācību programma, kuras ilgums ir 4 gadi.
- Sekmīgi nokārtots eksāmens psihoterapijas specialitātē.
- Sertifikāciju veic Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padome pēc asociācijas Sertifikācijas komisijas priekšlikuma, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 391, kas pieņemti 2024. gada 18. jūnijā.
- Sertifikātu izsniedz elektroniska dokumenta veidā uz pieciem gadiem.
- Resertifikācijai vajadzīga regulāra profesionālā darbība psihoterapijā: vismaz 3 gadi prakses pēdējo 5 gadu laikā ar klīnisko darbu ar pacientu.
- Dokumenti Sertifikācijas komisijai jāiesniedz ne vēlāk kā 4 mēnešus pirms sertifikācijas eksāmena dienas.
Kā pārbaudīt sertifikātu
- 1Ārstam psihoterapeitam: atveriet Veselības inspekcija - Ārstniecības personu reģistrs (registri.vi.gov.lv) (atveras jaunā logā) un pārbaudiet, vai norādīta psihoterapeita specialitāte un vai sertifikāts ir spēkā.
- 2Psihologam: informāciju par Latvijā praktizējošiem psihologiem var atrast Latvijas psihologu reģistrā.
- 3Psihoterapijas speciālistam bez ārsta izglītības: informāciju var atrast profesionālo organizāciju speciālistu reģistros.
- 4Ja speciālists piedāvā medikamentozu ārstēšanu, viņam jābūt ārstam.
- 5Ja plānojat valsts apmaksātu vizīti, pārbaudiet, vai speciālists ir iekļauts programmā.
Kur meklēt speciālistu
- Valsts apmaksātās konsultācijas: pieraksts portālā Rinda pie ārsta - valsts gaidīšanas rindu dati (rindapiearsta.lv) (atveras jaunā logā), sadaļā "Pakalpojums" meklējot psihologu vai psihoterapeitu.
- Ārsti psihoterapeiti: Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācijas (atveras jaunā logā) mājaslapā.
- Psihologi: Latvijas psihologu reģistrā.
- Apkopojoši resursi: portālā Apzināties - psihiskās veselības resursi (apzinaties.lv) (atveras jaunā logā), kurā apkopota informācija par speciālistiem, psihoterapijas virzieniem un atbalsta organizācijām.
Psihoterapija bieži notiek attālināti, tāpēc dzīvesvieta ne vienmēr ierobežo izvēli.
Kā izvēlēties
- Vajadzība. Ja nepieciešami medikamenti vai medicīniska diagnoze, vajadzīgs ārsts, tas ir, psihiatrs vai ārsts psihoterapeits.
- Valsts apmaksāts vai maksas. Valsts programmā strādā klīniskie un veselības psihologi, tāpēc ceļš uz bezmaksas palīdzību sākas ar nosūtījumu.
- Virziens. Speciālisti praktizē konkrētas psihoterapijas pieejas, un tās ir vērts salīdzināt.
- Ilgums. Reizēm pietiek ar dažām konsultācijām, lai stabilizētos krīzē, bet nopietnu emocionālu problēmu risināšanai nepieciešama ilgāka terapija.
- Valodas un formāts. Vērts noskaidrot, vai speciālists strādā jums ērtā valodā un vai piedāvā attālinātas vizītes.
Kā notiek vizīte
- Pirmajā vizītē speciālists noskaidro situāciju, sūdzību ilgumu un to, ko vēlaties sasniegt.
- Kopā tiek nolemts par terapijas biežumu un aptuveno ilgumu.
- Psihoterapija ir sistemātiska ārstēšana, tāpēc regularitāte ietekmē rezultātu.
- Ja terapijas gaitā rodas aizdomas, ka nepieciešama medikamentoza ārstēšana, speciālists iesaka vērsties pie ārsta.
- Valsts apmaksātajā programmā vizīšu skaits ir ierobežots līdz 10, tāpēc plāns tiek veidots, to ņemot vērā.
Izmaksas
Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācija publicē orientējošas maksas cenas, norādot, ka tās atšķiras atkarībā no speciālista izglītības, pieredzes un prakses nosacījumiem.
| Pakalpojums | Cena |
|---|---|
| Vizīte pie ārsta rezidenta | no 35,00 līdz 40,00 EUR (Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācija (atveras jaunā logā), cenrādis pārbaudīts 2026. gada 8. augustā) |
| Vizīte pie sertificēta ārsta psihoterapeita | vidēji 70,00 līdz 90,00 EUR (Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācija, cenrādis pārbaudīts 2026. gada 8. augustā) |
| Atsevišķos gadījumos viena terapijas vizīte | 110,00 līdz 130,00 EUR (Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācija, cenrādis pārbaudīts 2026. gada 8. augustā) |
| Valsts apmaksāta konsultācija pacientam | 0,00, līdz 10 vizītēm EUR (Ministru kabinets (atveras jaunā logā), cenrādis pārbaudīts 2026. gada 8. augustā) |
Nacionālais veselības dienests publicējis, ka programmā sertificēti klīniskie un veselības psihologi par vienu konsultāciju saņem valsts finansējumu 25,33 EUR apmērā, bet klīniskie un veselības psihologi ar tālākizglītību psihoterapijā un ārsti psihoterapeiti 28,52 EUR apmērā. Šīs summas maksā valsts, nevis pacients.
Asociācijas un uzraudzība
Nozari pārstāv vairākas organizācijas:
- Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācija, reģ. Nr. 40008193067, prezidente Gunta Andžāne, atbildīgā sekretāre Agita Lazdiņa, Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācija (arstipsihoterapeiti.lv) (atveras jaunā logā).
- Latvijas Ārstu psihoterapeitu biedrība, reģ. Nr. 40008101221.
- Latvijas Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas asociācija, reģ. Nr. 40008196773.
Ārstu psihoterapeitu sertifikāciju veic Latvijas Ārstu biedrības (atveras jaunā logā) Sertifikācijas padome. Nozares uzraudzības iestāde ir Veselības inspekcija.
Pacienta tiesības un sūdzības
Ja rodas šaubas par ārstniecības iestādē saņemtā pakalpojuma kvalitāti, vispirms vērsieties pie iestādes vadības. Ja tas problēmu neatrisina, iesniegumu iesniedz Veselības inspekcijai ne vēlāk kā divu gadu laikā no tiesību aizskāruma dienas, un to izskata 30 dienu laikā, sarežģītos gadījumos līdz četriem mēnešiem. Kārtība ir aprakstīta Veselības inspekcijas lapā (atveras jaunā logā).
Biežāk uzdotie jautājumi
Ar ko psihoterapeits atšķiras no psihologa?
Ārsts psihoterapeits ir ārsts un var izrakstīt medikamentus un noteikt diagnozes. Psihoterapijas speciālists bez ārsta izglītības un psihologs to nedara.
Kā saņemt valsts apmaksātu psihoterapiju?
Vajadzīgs ģimenes ārsta, psihiatra vai bērnu psihiatra nosūtījums. Pēc tam pierakstās portālā rindapiearsta.lv. Vienam pacientam paredzētas līdz 10 konsultācijām.
Kāpēc ārsts psihoterapeits atsaka valsts apmaksātu vizīti?
Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācija norāda, ka pašlaik ārsti psihoterapeiti nav līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu.
Cik maksā maksas vizīte?
Pie ārsta rezidenta no 35,00 līdz 40,00 EUR, pie sertificēta ārsta psihoterapeita vidēji no 70,00 līdz 90,00 EUR, atsevišķos gadījumos līdz 130,00 EUR.
Cik ilgi jāturpina terapija?
Reizēm pietiek ar dažām konsultācijām, lai stabilizētos krīzē, bet nopietnu emocionālu problēmu risināšanai nepieciešama ilgāka terapija.
Šo lapu pārskatīja Sergejs Ponomarjovs, E-Medicīna komandas pārstāvis. Vairāk par mums.
Avoti, pēdējā pārbaude un faktu labojumi
Pēdējo reizi pārbaudīts: 2026. gada 8. augustā
Saistītās specialitātes
Pamanījāt kļūdu? Ziņojiet: error@emd.lv